28.01.2018

Koku un krūmāju veidošanas metodikas

Koku un krūmāju veidošanas metodikas

Daudzus lapkriša un mūžzaļos krūmājus, kas pēc veidošanas kļūst blīvi un kompakti, var izmantot kā dzīvžogus. Dzīvžogiem ar stingri izveidoto formu nepieciešama regulārā ierobežojoša apgriešana (kopjoša apcirpšana). Dzīvžogiem bez stingras formas nepieciešama tikai apgriešana, kas novērš nekārtīgu, izstieptu dzinumu pārmērīgu augšanu.

Parasti dzīvžogu veidošanai izmanto roku vai elektriskās šķēres. Platlapu mūžzaļajiem augiem, piemēram, parastajam lauruķirsim, izmanto dārza grieznes, jo šķēres bojā lapas, traucējot dzīvžoga izskatu.

Par dzīvžoga piebarošanu bieži vien tiek aizmirsts. Bet dēļ tā, ka augi dzīvžogā ir izvietoti ar 30-90 cm intervālu, to saknes traucē viena otrai. Tāpēc dzīvžoga normālās augšanas uzturēšanai ieteicams katru gadu mulcēt augsni ar labi satrūdējušu kompostu. Atcerieties, ka, apcērpot augu, Jūs likvidējiet tam barības vielas ražojošas lapas, un tādiem augiem ir nepieciešama sevišķi laba kopšana.

Augu arhitektūra ir krūmāju un koku, sevišķi mūžzaļo, veidošana dažādu dzīvnieku vai priekšmetu formās – māksla, kas padodas tikai speciālistam. Šeit mēs to neizskatām. Bet apgriešanas principi ir tādi paši, kā mūžzaļajiem krūmājiem.

Tūju vai dzīvžoga sākotnējā veidošana

Pareizas sākotnējās apgriešanas nozīmi nav iespējams novērtēt pārāk augstu, jo dzīvžoga izskats ir atkarīgs no tā veidošanas pirmo divu-trīs gadu laikā.

Dārzkopji parasti cenšas pirmajos divos gados vispār neapgriezt jaunos augus, bet tas nav pareizi. Ir jāveic jaunizstādīto dzīvžogu noteikta apgriešana, lai novērstu pārāk ātru augšanu augstumā.

Ir jāstimulē arī piesakņu pieaugumu bagātīga veidošana, pretējā gadījumā dzīvžoga pamats būs atkailināts, bet augšējā daļa pārāk blīva. Dzīvžoga sākotnējās apgriešanas pakāpe ir atkarīga no auga veida —  tūjām tā ir viena, krūmājiem – cita.

Lapkriša dzīvžogs, kas izauga bez intesīvas sākotnējās apgriešanas. Pievērsiet uzmanību, ka trūkst piesakņu pieaugums.

Lapkriša dzīvžogs, kas stādīšanas laikā tika intensīvi apgriezts (apcirpsts). Rezultātā izveidojās blīvi, vienmērīgi izvietoti pieaugumi.

Dzīvžogi ar stingru formu

Šāda dzīvžoga galvena funkcija ir barjeras, aizsargjoslas vai pretvēja šķēršļa izveide. Tāpēc dzīvžogam ir jābūt nepieciešamam augstumam, platumam un blīvumam.

Nav nepieciešams, lai taisnu un spēcīgu dzīvžogu platums pārsniegtu 30-60 cm pie labas sākotnējās veidošanas. Atcerieties, ka platākam dzīvžogam nepieciešams lielāks darbs, un tas aizņem vairāk vietas dārzā.

Dzīvžogiem ar stingru formu ir vienmēr jābūt platam pamatam. Ja dzīvžoga augšējā daļa (it sevišķi mūžzaļo krūmāju dzīvžogam) ir platāka nekā pamats, tā zari var neizturēt stipru vēju vai snigšanu.

Tāda dzīvžoga veidošanu sāciet no pamata, noteicot nepieciešamu platumu, un virzieties augšup. Šķēru asmeņiem jabūt izvietotiem pret krūmu, lai dzīvžoga augšēja daļa veidotu konusa formu.

Dzīvžogiem ar augstumu virs 1,5 m augšējā daļa nereti mēdz būt platāka par pamatu, jo daudz ērtāk ir strādāt ar šķērēm izstieptas rokas līmenī un zemāk, nekā virs galvas. Pēdējā gadījumā izmantojiet speciālo paliktni.

Augus, kas tiek veidoti pēc dzīvžogu tipa, var iedalīt trīs grupās atkarībā no apgriešanas (apcipršanas), ko veic pirmajos divos gados.

Dzīvžogi bez stingras formas

Arī šiem dzīvžogiem var būt ļoti pievilcīgs izskats. Turklāt tiem nav nepieciešama intensīva apgriešana (apcirpšana) un kopšana, salīdzinājumā ar dzīvžogiem ar stingru formu. Daudzi ziedošie krūmāji, piemēram, bārbele, deicija, mežroze un retējs, izaugot brīvā formā, var būt teicami dzīvžogi. Tos apgriešana (apcirpšana) tiek veikta, līdzīgi kā audzējot šos augus parastā veidā.

Krūmāji, kas veido ziedus uz veciem pieaugumiem, ir jāapgriež un jāveido uzreiz pēc ziedēšanas, bet tie, kas ziedē uz viengadīgajiem pieaugumiem, – pavasara sākumā.

Krūmāji, kas dod augļus un ziedē uz veciem zariem, ir jāapgriež (jāapcērpj) un jāveido vēlāk, kad augļi būs nokrituši.

Pirmās augu grupas apcirpšana

Pirmajā dzīvžogiem izmantojamo augu grupā ietilpst relatīvi taisni augošie krūmāji, piemēram, vilkābele, ligustrs, sniegoga, dzeloņplūme, mirābile un tamarikss, kam pēc stādīšanas ir nepieciešama intensīva apgriešana (apcirpšana).

Pirmais tūju vai krūmāja veidošanas gads

1. Pavasaris. Pēc stādīšanas veiciet visu augu apgriešanu (apcirpsanu) līdz 15 cm no augsnes līmeņa. Tas stimulē spēcīgu piesakņu dzinumu veidošanos un novērš pamata nokailināšanos.

2. Jūnijs-jūlijs. Nedaudz apgriziet (apcērpiet) sānu zarus, lai stimulētu augšanu.

Otrais tūju vai krūmāju veidošanas gads

3. Pavasaris. Apgriziet (apcērpiet) galvenos pagājušā gada dzinumus uz pusi, bet pārējos sānu zarus – dažu centimetru attālumā no skeleta zariem.

4. Vasara. Apcērpiet sānu zarus, lai piešķirtu dzīvžogam konusa formu.

Trešais un turpmākie veidošanas gadi

5. Agrais pavasaris. Nolīdziniet augus augšā. Turpiniet līdz panākat nepieciešamu dzīvžoga augstumu.

6. Vasara. Ik pēc 4-6 nedēļām veiciet augu veidošanu nepieciešamas formas uzturēšanai.

Otrās augu grupas veidošana

Otrajā izmantojamo dzīvžogiem augu grupā ietilpst drukni krūmāji ar cerainu pamatu. Tie ir dižskābardis, skābardis, lazda un daudzi lapkriša ziedošie krūmāji, piemēram, forzicija un asiņaini sarkanā jāņoga.

Pirmais un otrais tūju veidošanas gadi

Šīs grupas augu sākotnējā apgriešana (apcirpšana) ir mazāk intensīva, nekā pirmajai grupai. Stādīšanas laikā saīsiniet par trešdaļu augšējos un garus sānu dzinumus. Atkārtojiet šo procedūru nākamajā gadā, lai novērstu nekārtīgu pieaugumu attīstību un nodrošinātu dzīvžoga pamata aizpildīšanu ar zariem.

Trešais un turpmākie veidošanas gadi

Veģetācijas perioda garumā uzturiet auga konusveida formu ar veidošanas palīdzību. Jūnijs un augusta beigas-septembra sākums ir labākais laiks divkāršai apgriešanai (apcirpšanai), augusta beigas – vienkāršai. Tikko augi sasniegs nepieciešamu augstumu, sāciet nokniebt to galotnes. Ziedošie krūmāji, piemēram, forzicijas, ir jāapgriez (jāapcērp) uzreiz pēc ziedēšanas un vēlreiz (viegli) augustā. 

Pirmais veidošanas gads

1. Pavasaris. Pēc stādīšanas saīsiniet galvenos un spēcīgos sānu zarus par trešdaļu.

Otrais veidošanas gads

2. Pavasaris. Saīsiniet par trešdaļu augšējos un garus sānu dzinumus. Atkārtojiet šo procedūru nākamajā gadā, lai novērstu nekārtīgu pieaugumu attīstību un nodrošinātu dzīvžoga pamata aizpildīšanu ar zariem.

Trešais un turpmākie veidošanas gadi

BILDE

3. Jūnijs-jūlijs. Apgrieziet (apcērpiet) sānu zarus, lai izveidotu augam konusveida formu.

Trešās augu grupas apgriešana (apcirpšana)

Trešajā izmantojamo dzīvžogiem augu grupā ietilpst skuju un daudzi citi mūžzaļie krūmāji. Stādot tos, viegli apgrieziet (apcērpiet) nekārtīgus, izstieptus sānu zarus, lai stimulētu jaunu sānu dzinumu veidošanos.

Nepieskarieties galvenajiem stumbriem, līdz tie nesasniegs nepieciešamu augstumu. Apgriešana (apcirpšana) otrajā un turpmākos gados ir nepieciešama tikai vajadzīgas formas piešķiršanai sānu pieaugumiem.

Izveidotajiem dzīvžogiem ir nepieciešams veikt apgriešanu (apcirpšanu) tikai reizi-divas gadā; parasti pietiek ar vienu reizi augustā. Bet ļoti stipri augošie augi jau vasaras vidū iegūst nekārtīgu izskatu. Formas uzturēšanai veiciet divreizējo veidošanu – jūnijā un augusta beigās.

Dažu stingras formas dzīvžogu ziediem un augļiem arī ir pievilcīgs izskats, ir sevišķi klintenei un pirakantai, kuru augšana atjaunojas pēc ziedēšanas. Apgrieziet (apcērpiet) jaunos pieaugumus līdzi to attīstībai jūlija beigās-augustā un nepieskarieties ziediem, lai līdz rudenim paspētu sākt veidoties augļi.

Pirmais skujkoku veidošanas gads

1. Pavasaris. Stādot, veiciet nekārtīgi izstieptu sānu zaru apgriešanu (apcirpšanu). Uzstādiet balstus.

2. Jūnijs-jūlijs. Apgrieziet (apcērpiet) sānu zarus, piešķirot augam vajadzīgu formu. Piesējiet augus līdzi to augšanai.

Otrais un turpmākais veidošanas gadi

3. Jūnijs-jūlijs. Apgrieziet (apcērpiet) sānu zarus atbilstoši nepieciešamai formai. Piesējiet augus. Nokniebiet galvenos stublājus vajadzīgā augstumā.

Dzīvžoga atjauninošā apgriešana (apcirpšana)

Daži ielaistie dzīvžogi kļūst pārāk plati un augsti. Vislabāk likvidēt tādus dzīvžogus un iestādīt jaunus augus. Neskatoties uz to, daži augi labi reaģē uz intensīvu apgriešanu (apcirpšanu), ko parasti izmanto krūmāju atjaunināšanai. Bet auga apgriešanas vietā pilnīgi nogriež tikai vienu pusi līdz galvenajiem stublājiem. Pēc gada-diviem atkārtojiet šo procedūru otrajai pusei. Mūžzaļiem augiem šāda apgriešana (apcirpšana) ir jāveic aprīlī-maija sākumā, lapkriša augiem – ziemas beigās, kad tie vēl ir miera stāvoklī. Lai augi varētu atjaunoties pēc intensīvas apgriešanas (apcirpšanas), nodrošiniet tiem bagātīgu mēslošanu un laistīšanu.

Šī metode ir noderīga īvei, klintenei, pirakantai, Pontijas rododendram un daudziem citiem lapkriša augiem.