13.04.2018

Koku atjauninošā apgriešana

Koku atjauninošā apgriešana

Koku atjauninošā apgriešana tiek veikta veciem, košumu zaudējošiem kokiem, kā arī to dzīvotspējas uzturēšanai. Vecos kokos dzinumi pārstāj pieaugt, vēlāk sāk nokalst koka galotnes, jo sula jau netiek līdz tām. Iestājoties brieduma vecumam, kokam zūd košums, koka vainagā sāk nokalst zari un stumbri.  Šai nolūkā kokiem daļēji vai pilnīgi tiek nogriezti vainaga nobriedušie zari. Zaru nogriešanu veic līdz līmenim, kad veidojas jauni dzinumi. Rezultātā kvantitatīvi tiek izņemti 50-75% zaru kopēja garuma. Apgriešanas rezultātā koka vainagā atstāj divus-trīs otrās kārtas zarus.

BILDE

Vasaras periodā no zaru pumpuriem veidojas ataugi, ko daļēji apgriež, izvēloties un atstājot perspektīvākas zaru daļas. Lai apgriešana nekļūtu par šoku pašam kokam, tā ir veicama pakāpeniski 2-3 gadu laikā. Apgriešanu sāk no koku galotnes un lieliem skeleta zariem. Vislabāk apgriešanu panes ātri augošie koki, piemēram, liepa, apse, vītols; no skujkokiem - egle un tūja. Atjauninošo apgriešanu ieteicams veikt pirms veģetācijas sākuma, kaut gan tā ir veicama arī jebkurā citā ērtā laikā.

Izņemot vainaga atjauninošo apgriešanu pastāv arī sakņu sistēmas atjaunināšanas metodes, kas paredz sakņu izgriešanu, kura arī tiek veikta pakāpeniski par 1/3-1/2 katru gadu. Bieži sakņu apgriešanu apvieno ar vainaga apgriešanu. Koka sakņu sistēmu atrok apdobes robežās attālumā, kas vienāds ar desmit stumbra diametriem. Rādiusā esošās tranšejas dziļumam ir jābūt 40-60 cm, platumam - 30-40 cm. Pēc vecu garu sakņu izgriešanas tranšejas vieta tiek aizbērta ar jaunu, jau laicīgi iegādāto dzīvu zemi, kas sajaukta ar sakņu augšanas aktivatoru, piemēram, ar Cirkonu. Vēlāk koki obligāti bagātīgi jālaista.