Tūju veidošana

Kokaugu vainagošanas veidi: veidojošā, profilaktiskā un atjauninošā.

Koku veidošana un apgriešana ir dzinumu saīsināšana pirmajā gadā, vainaga dzinumu veidojošā apgriešana pēc izveidotās formas, profilaktiskā apgriešana (nokaltušu zaru nogriešana); zaru apgriešana un atzarošana aerācijas (gaisa caurlaidības) uzlabošanai; vecu koku atjaunināšana, imunitātes paaugstināšana.

Apgriešana var būt vāja, mērena un stipra. Tās pakāpe ir atkarīga no auga veida, vecuma, vainaga stāvokļa. Vāja apgriešana, jeb dzinumu nokniebšana (ne vairāk par 25-30% no ikgadējā pieauguma, par 2-3 pumpuriem) tiek veikta jauniem augiem. Starp vecu un jaunu griezumu ir jāatstāj 6-10 cm garus dzinumi.

Mērena apgriešana un zaru saīsināšana līdz 50% no garuma tiek veikta vecāka vecuma kokiem, kad zaru augšana pakāpeniski kļūst vājāka, vainaga sabiezēšana tiek pārtraukta, stiprāki jaunie pumpuri sāk attīsties dzinumu galos. Rezultātā augšējie dzinumi pagarinās, lapas kļūst lielākas, vainags blīvāks.

Stipra apgriešana līdz 60-75% no garuma tiek veikta tikai ātri augošiem kokiem, tādiem, kā apse. Veicot šādu apgriešanu balzamiskai apsei, novēro dzinumu aktīvu augšanu pa vainaga perifēriju, palielinās lapu izmēri. Ja neveikt koku apgriešanu, vai veikt mērenu apgriešanu vainags ātri kļūst retāks, apakšējie zari atmirst.

Koku apgriešanu veic pavasarī pirms veģetācijas (sulas kustības) sākuma - februāra beigās-marta sākumā. Rajonos ar maigu ziemu koku veidošanu var veikt arī rudenī pēc lapkriša. Koku vainagu veidošanas periodiskums ir atkarīgs no to augšanas ātruma. Ātri augošajiem koku veidiem apgriešana tiek veikta katru gadu, lēni augošajiem reizi 2-3 gados.